Tekvon-do vēsture

Ko nozīmē vārds Tekvon-do? Kāut kādā ziņā tas nozīmē – dzīves stils.

Vienkāršāk runājot, Tekvon-do – tas ir viens no mākslas veidiem, kas ietver sevī pašaizsardzību bez ieroča izmantošanas. Tas, protams, nav viss.

Tekvon-do ir zinātniski pamatos veids, kā izmantojot savu ķermeni pašaizsardzības nolūkos var paplašināt individuālo cilvēka iespēju diapazonu.

Tekvon-do – cīņas veids, kas nezin sev līdzīgos pēc efektivitātes un jaudas. Tas ietver sevī disciplīnu, tehniku un garu, kas ir pamats taisnīguma, stingrības, humānisma un mērķtiecības sasniegšanai. Tieši garīgā kultūra atšķir meistaru no diletanta, kurš attīsta tikai tehniskos aspektus cīņas mākslā.

Korejiešiu „TAE” nozīmē – sitienu izpildīšanu ar kāju lēcienā vai lidojumā, „KWON” nozīmē – dūre, „DO” nozīmē – ceļu, apgaismības ceļu, kas pārklāts ar gudrību. Savienojot visu kopā iegūstam vārdu „Taekwon-do”, kas nozīmē garīgu un treniņu sistēmu ietverot sevī pašaizsardzību bez ieroču palīdzības, kā arī sitienu, bloku un lēcienu izpildīšanu, kas izpildās ar kailām rokām un kājām, lai uzveiktu vienu vai vairākus pretiniekus.

Tekvon-do ITF (Taekwon-do) – ir cīņas māksla, kura tikusi izveidota salīdzinoši nesen.

Tekvon-Do (Taekwon-Do) ir cīņas mākslas veids, ko 1955. gada 11. aprīlī dibināja Dienvidkorejas armijas ģenerālis Čoi Hong Hi.

Ģenerālis Čoi Hong Hi ir dzimis Korejā, Hadē, 1918.gada 9. novembrī.

Sasniedzot 12 gadu vecumu viņa vecāki viņu atdeva labi zināmam kaligrāfijas skolotājam Han Iļ Donam apmācībai, kurš praktizēja seno un tradicionālo, tai laikā japāņu aizliegto, stilu Tekjon. Kaligrāfijas mācībai regulāri traucēja audzēkņa vājā veselība, un meistars uzsāka viņu apmācīt Tekjon. Pateicoties Čoja darba sparam un neatlaidībai rezultāti radās abos novirzienos.

1937.gadā, ar savā rīcībā esošiem panākumiem un vairākkārtējām uzvarām kaligrāfijas konkursos, Čoi devās uz Japānu talākai apmācībai. Pavisam neilgi pirms prom braukšanas, Čoi nonāca konflikta situācijā ar kādu profesionālu cīkstoni, kurš apsolīja, ka pie nākošās tikšanās obligāti saplēsīs viņu gabalos, ar to dodot jaunu impulsu cīņas mākslu izzināšanā un apguvē.

Japānā Čoi mācās Tokijas universitātē, kur iepazīstas ar savu tautieti, kurš nodarbojās ar Karate, un jau pēc diviem, cītīgos treniņos pavadītiem, gadiem Čoi iegūst Karate Šotokan pirmo danu. Čoi daudz strādā pie seno korejas cīņas mākslu atsvaidzināšanas, praktizējot savu stilu, kur apvienoja Karate un Tekjon, kas turpmāk iekļuva Tekvon-do pamatā. Uz to laiku viņš jau ir ieguvis otro danu. Saka, ka uz ceļa, pa kuru gāja Čoi nav atlicis neviens laternas stabs, pa kuru viņš nebija iespēris ar kāju jeb iesitis ar roku, lai pārbaudītu vai piekārtā lampa šūposies vai nē.

Otrā Pasaules kara sākumā, Čoi bija iesaukts armijā. Jaunais leitnants tika iekļauts slepenā Korejas atbrīvošanas apvienībā. Atrodoties dienestā Phenjanā viņu arestēja kā kustības dalībnieku par Korejas neatkarību un iesēdina cietumā. Cietumā ar laiku viņš sāk apmācīt kameras biedrus un cietums pārvēršas par vienu lielu treniņu zāli.

Pēc tā, kad padomju armija 1945.gadā atbrīvoja Koreju, notikušais sekmēja Čoja izglābšanos no cietuma un izbēgšanu no nāves soda. Viņš atgriežas Seulā un tiek nozīmēts Dienvidkorejas armijā kā tuvcīņas un fiziskās sagatavotības instruktors. Esot talantīgs virsnieks viņš ātri tiecas augšup pa karjeras kāpnēm un 1953.gada jūlijā Čoi Hong Hi jau kļuva par ģenerāli un komendēja 29-to kājnieku divīziju Čhedžu salā.

Dienesta laikā armijā ģenerālis Čoi Hong Hi veltīja daudz laika savas cīņas mākslas popularizēšanai. Caur saviem nopelniem un autoritāti viņš panāca to, ka viņa cīņas māksla tika pieņemta armijas izglītojošajā programmā. Tomēr, Tekvon-do izveide bija saistīta ne tikai ar ģenerāļa “emocionālo vilni”, bet arī korejiešu “oficiālās” cīņas mākslas izveides nepieciešamību.

1959.gadā Seulā tika noorganizēta Korejas Tekvon-do asociācija, bet 1966.gada 22. martā tikai izveidota pirmā Starptautiskā Tekvon-do federācija (International Taekwon-do Federadion, ITF), par kuras prezidentu kļuva Čoi Hong Hi.

1972.gadā cits dienvidkorejiešu ģenerālis – Pak Čžon Hi, ietekmējot vēlēšanu rezultātus, trešo reizi kļuva par Dienvidkorejas prezidentu. Ģenerālis Čoi, kurš savā cīņas mākslā, paralēli citām cilvēku vērtībām un principiem, propogandē arī tādu principu kā godīgums, nespēja ar to samierināties. Konflikti ar valdību, kura vēlas izmantot Tekvon-do savos propogandējošos mērķos izveidotājām jau gadījās arī agrāk. Valdība gaidīja izdevīgu brīdi, lai atbrīvotos no nevēlama un nepaklausīga cilvēka.

Čoi Hong Hi lika lielas cerības uz vienotu korejiešu cīņas mākslu – uzskatīja, ka tā var kļūt par valsts spvienošanās veidu. Sakritība vai nē, taču tieši 1971.gadā viņš ieradās KTDR (teritorija, kurā viņš piedzima), ar to dodot iemeslu Dienvidkorejas valdībai apvainot viņu tautas nodevībā.

Par 1972.gada notikumu rezultātu kļuva ģenerāļa Čoi Hong Hi aizbraukšana uz Kanādu, Toronto, kā arī viņa izveidotās Starptautiskās Taekwon-do federācijas galvenā biroja pārcelšana un (kaut arī jau nākamajā gadā -1973. gadā) Pasaules Taekwon-do federācijas (WTF, pašlaik saīsinājums WT) izveidošana Dienvidkorejā.

Turpmākajos gados Taekwon-Do dibinātājs nenogurstoši apmeklēja dažādas valstis, kur organizēja seminārus saviem sekotājiem. Pateicoties viņa un tuvāko līdzgaitnieku pūlēm, Taekwon-Do “ģimene” ir ievērojami papildinājusies ar jauniem dalībniekiem. Un visu šo laiku ģenerālis Čoi atrada laiku mācībām, ar personīgu piemēru parādot, ka pilnībai nav robežu un vienmēr ir ko labot – pat neskatoties uz neārstējamu slimību – ģenerāļa pēdējo dzīves gadu pavadoni.

Ģenerālis Čoi Hong Hi nomira 2002.gada 15. jūnijā. Viņš nomira 83 gadu vecumā Phenjanā, valsts klīnikā, kur veica ārstēšanos. “Arsti līdz pēdējam brīdim cīnījās ar slimību cenšoties izglābt ģenerāli.

Pēdējo šķiršanās vārdu viņš atstāja saviem sekotājiem, izvirzīja savu pēcteci ITF prezidenta amatā. Viņš līdz galam palika uzticīgs cīņas mākslai, kuru popularizēja un attīstīja visu savu dzīvi.